Automašīnas sēdekļa noguruma stiprība ir sadalīta divās daļās: sēdekļa spilvena noguruma laiks un skeleta noguruma stiprība. Spilvena noguruma laikam pētījumos parasti izmanto lielo deformāciju un nelineāro galīgo elementu metodi. 1986. gadā Patrick Glance ierosināja vienkāršotu automašīnas sēdekļu spilvenu modeli, kas sadalīja sēdekļa spilvenu vairākos augstumos un spilvenos. Cilindriskā vienībā kolonnu pakļauj spiedienam bez sānu deformācijas, un cilindri savstarpēji mijiedarbojas ar bīdes spriegumu.
Šo modeli var izmantot ne tikai sēdekļa spilvena stiprības analīzei, bet arī ķermeņa spiediena sadalījuma aprēķināšanai. Turklāt inženiertehniskajā praksē cilvēki arī mēģina pētīt spilvenu materiāla veiktspēju, izmantojot noguruma testa metodi. Skeleta noguruma stiprums ietver uzticamības konstrukciju, materiāla kumulatīvo bojājumu teoriju utt. Galvenā metode ir pētīt.
Mehāniskajam ražojumam, kas sastāv no daudzām detaļām (piemēram, lidmašīnām, tvertnēm, automašīnām utt.), Teorētiskajā analīzē izstrādātais dizains ir grūti novērst tā darbības traucējumu. Lai gan ir daudz neveiksmju formu, lielākā daļa no tām ir noguruma neveiksmes. Daži avoti ziņo, ka noguruma atteice veido 50% līdz 90% no mehānisko nulles un komponentu kļūdu kopējā skaita.
